Smaganu iekaisums (gingivīts)
Gingivīts ir smaganu iekaisums, kas rodas mīkstā aplikuma vai zobakmens mīkstā aplikuma rezultātā.
Galvenie slimības simptomi ir sarkanas, pietūkušas, asiņojošas smaganas ne tikai tīrot un diegojot zobus, bet arī ēdot.
Gingivīts is zobu paradontozes pirmā stadija. Neārstēts gingivīts var pāriet zobu paradontozē, kuras rezultātā tiek inficēti zobu apkārtesošie balstaudi (kauls, zobu saites), kas var novest pat pie zobu zaudēšanas.
Kādas ir galvenās atšķirības gingivītam un periodontītam?
Agrajā gingivīta stadijā aplikumā esošā specifiskā baktērija izraisa smaganu iekaisumu kā rezultātā smaganas kļūst apsārtušas, pietūkušas un, tām pieskaroties pat ar vieglām kustībām, tās asiņo. Šajā fāzē gan nenotiek kaula zaudējums un apkārtējo audu bojājums, kas parasti noris pie periodontīta (paradontozes).
Ja gingivītu neārstē, tas var pāriet periodontītā. Tā rezultātā smaganu malas iekšējais slānis pamazām līdz ar kaulu horizontāli atkāpjas, veidojot smaganu kabatas. Tajās var iekļūt aplikums, kas var izraisīt vēl lielāku perio saišu iekaisumu.
Smaganu kabatas var izraisīt arī nekvalitatīvas ar pārkarēm veidotas plombas, IPP platītes malas, zobakmens (mineralizējies mīkstais aplikums). Baktērijas veido destruktīvos enzīmus un toksīnus - tādus kā (LPS- lipopolisaharīdus), ko vēl sauc par endotoksīniem.
Tāpat arī gram-pozitīvas baktērijās sastāvā esoā LTT skābe var izraisīt smaganu audu iekaisuma atbildes reakciju, kas var veicināt smaganu palielināšanos un pseidokabatu veidošanos.
Gingivītu izraisošie riska faktori
- Hormonālas izmaiņas
- Grūtniecība, pubertāte, menopauze. Tā kā šajā periodā tiek pastiprināti apasiņoti audi, tai skaitā arī smaganas, tad palielinās arī smaganu iekaisuma risks.
- Vispārīgās saslimšanas
- HIV vīruss, vēzis, cukura diabēts
- Smēķēšana. Cigaretes satur nikotīnu, kas bloķē un samazina smaganu šūnu atjaunošanos.
- Slikta mutes dobuma higiēna. Zobu netīrīšana vai nepareiza zobu tīrīšanas tehnika, cietas zobu birstītes lietošana, zobu nediegošana, kā arī neregulāra higiēnista apmeklēšana
- Nepareiza uztura balansa ievērošana (tieši C vitamīna, B grupas vitamīnu trūkums var būt smaganu asiņošanas cēlonis)
Medikamenti
Daži medikamenti sausina mutes dobumu, kas samazina siekalu izdalīšanos.
Siekalas ir dabīgais zobu un mutes dobuma gļotādas aizsargmehānisma uzturētājs. Ja siekalu daudzums samazinās, zūd arī dabīgās aizsargspējas.
Siekalu daudzuma samazināšanos izraisa sekojošas medikamentu grupas:
- antikonvulsanti
- hipertenzijas ārstēšanas medikamenti
- epilepsijas ārstēšanas medikamenti
- trankvilizatori
Profilakse
- Regulāra (2x dienā) mutes dobuma higiēna, zobu diegošana un F saturošu mutes dobuma skalojamo līdzekļu lietošana
- Regulārs (vismaz 1x gadā pie labas mutes dobuma stāvokļa un 2x gadā pie vidēja vai slikta mutes dobuma stāvokļa) zobu higiēnista apmeklējums
Ko darīt, ja ilgstoši asiņo smaganas?
Griezieties pie sava zobārsta vai zobu higiēnista.
